Mana māsa aizbrauca atvaļinājumā, palūdza pieskatīt dzīvokli un kaķi. Nolēmu uz pāris nedēļām pārvākties uz viņas dzīvokli – tā būs vieglāk.
Jau pirmajā dienā iemanījos saaukstēties. Taisījos iet gulēt, bet kaķis bļauj un sauc uz virtuvi. Iebēru vēl ēdienu, nomainīju dzeramo ūdeni, noglaudīju viņu. Reakcija nekāda – turpināja sēdēt virtuves vidū un bļaut kā negudrs, vispār neļaujot man gulēt.
Iztīrīju kaķa kastīti, vēlreiz paglaudīju viņu, nogriezu desas šķēli.
Temperatūra tikai kāpa, galva plīsa pušu, sāka mesties slikta dūša.
Ēdienam viņš nebija skāries pat klāt, skatījās tikai uz vienu punktu un bļauj, bet, šķiet, ka bija mazliet jau klusāks palicis. Līdzko es atgūlos, pēkšņi no virtuves skanēja vēl skaļāka kaķa aurošana. Es vairs to nevarēju izturēt. Izdzinu viņu no virtuves ārā un aiztaisīju ciet virtuves durvis. Taču kaķis tik un tā turpināja bļaut.
Pameklēju veterinārā ārsta telefonu, piezvanīju. Nolēmu uztaisīt kafiju un braukt uz tuvāko veterināro klīniku. Piegāju pie plīts, bet izrādījās, ka gāze bija visu šo laiku ieslēgta bez uguns.
Esmu idiots, bet kaķis – īsts malacis.